Meklēt šajā emuārā

ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris

citāts no "Informatīvais ziņojums Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030"


Mežsaimniecība
Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES (aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs reizes.1 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas, u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē.
Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves apjomu par 6–8 milj. m3, jo ir lieli “uzkrājumi” jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās.
Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu mazināšanu (Kioto protokols2, Parīzes nolīgums3), meža apsaimniekošanai tiek noteikts konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību. Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas priekšlikums4). Plānots, ka pirmais references līmeņa sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu 2020.–2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts, būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa noturēšana līdz 2030. gadam.
Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību, izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās (vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.
Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.
1 Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, 8. lpp.
4 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām
citāts no
tap.mk.gov.lv/doc/2017_12/ZMZin_071217_VSS831.2014.docx

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru