Meklēt šajā emuārā

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Dažādu ātraudzīgo kārklu klonu salīdzināšana

Apsekojam privāto īpašnieku - sadarbības partneru ierīkotos stādījumus, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par dažādu kārklu klonu un vietējās izcelsmes stādmateriāla augšanas gaitu reģionos, atkarībā no augsnes īpašībām, apsaimniekošanas veida un stādvietu izvietojuma.
2010.gada pavasarī Ziemeļkurzemes pusē ierīkotā divgadīgā stādījumā vislabākos augšanas rezultātus uzrādā Latvijā līdz šim audzētais klons Tora, bet tos pārspēj Inger un Tordis.
Kā interesants fakts atzīmējams, ka blakus esošas slejās dzīvnieki "izvēlējušies" tikai divu klonu  no astoņiem (Burjatica, Gudrun, Inger, Klara, ,Sven, Tora, Tordis Torhild) spēcīgos, lielos dzinumius. Torai bojāta miza, bet Inger aplauztas un nokostas galotnes. Centīsiemies noskaidrot šādas izvēles iemeslus.

Esam ieziemojuši demonstrācijas objektu

Decembra sākumā pabeidzām stādu ieziemošanu 2011.-2012. gada ziemas sezonai.
Augu ķīmiskai aizsardzībai izmantojām jau pazīstamos līdzekļus Plantskid, Cervacol.
Mehāniskai aizsardzībai izmantoti stiepļu žogu posmi. Testējam Latvijas tirgū jaunu produktu "Augu mētelīši", kas ir no agrotīklam līdzīga materiāla izgatvoti balti maisi, tie uzvelkami uz stāda un nostiprināmi ar auklu.
Daļai stādu nav veikti nekādi aizsardzības pasākumi, šie stādi kalpos kā kontroles variants.
Pavasarī veiksim uzskaiti par dažādu metožu iedarbīgumu un izvētēsim tās piemērotību lielākām un mazākām platībām, kā arī dažādām koku sugām.

trešdiena, 2011. gada 3. augusts

Apsekojam saldo ķiršu stādījumus




Jūlijā apsekojām saldo ķiršu sēklas kokus Kurzemē, Ēdoles apkārtnē.

Ievācām sēklas un apzinājām iespējas ievākt pašsējas kailsakņu stādmateriālu no audzēm dabā, lai tos pavasarī izmantotu eksperimentālo objektu papildināšanai ar vietējas izcelsmes saldā ķirša stādiem.

otrdiena, 2011. gada 31. maijs

svētdiena, 2011. gada 1. maijs

Martā un aprīlī veiktie darbi.

Martā nogalē tika uzsākta un aprīlī intensīvi veikta iepriekšējos gados ierīkoto īscirtmeta kārklu plantāciju uzmērīšana. Novērtēta ceru veidošanās un produktivitāte 1-5 gadus veciem kārkliem.

pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Projekta "Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļu izstrāde" aktualitātes

Turpmāk Eiropas Reģionālās attīstības fonda finasētā projekta "Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļu izstrāde " (Nr. 2010/0268/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/118) aktuālitātēm varēs sekot, netikai vadošā partnera Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" mājas lapā, bet arī interneta vietnē, kas izveidota, lai atspoguļotu projekta gaitu un nodrošinātu sadarbību ar praktiķiem un interesentiem.

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļi


Latvijā racionāli netiek izmantotas ievērojamas zemju platības (~1,5 milj.ha), kas aizaug ar mazvērtīgiem kokaugiem un lakstaugiem. Līdz ar to, augstāk minētās platības netiek iesaistītas gaisa kvalitātes uzlabošanā un siltumnīcas efekta samazināšanā, palielina ugunsgrēku risku, samazina bioloģiskā daudzveidība, teritoriju ainavisko un ekoloģisko vērtību.

Šādu platību apmežošana ar monokultūrām augstvērtīgu kokmateriālu ieguvei, daļēji novērstu augstāk minētos trūkumus, bet ieguldīto līdzekļu aprite ir lēna un cikliska, tā nenodrošina ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko, ekonomisko un sociālo līdzsvaru.

Termins - daudzfunkciju mežsaimniecība (multifunctional forestry) pasaulē, tai skaitā Eiropā, raugoties no mežsaimniecības aprites cikla viedokļa, ir relatīvi jauns. Termins ir radies pagājušā gadsimta 80.-90. gados līdz ar terminu ilgtspējīga mežsaimniecība (sustainable forestry) vai ilgtspējīga lauku mežsaimniecība (sustainable agroforestry), kas nozīmē ekoloģisku, ekonomisku un sociālu vajadzību apmierināšanu gan vietējā mērogā, gan pastarpināti visā pasaulē. Šāda daudzfunkciju mežsaimniecība pēdējās desmitgadēs jau plaši ir ieviesta dažās Eiropas valstīs un tādās valstīs, kā Kanāda, ASV, Dienvidamerikas valstīs, Āfrikas valstīs, Āzijā- Ķīna, Taivāna, Koreja, Japāna. XIII Pasaules Mežu kongresā (2009. gada 18-23. oktobris, Buenosairesa) tika pieņemti galvenie virzieni pasaules mežu attīstībā turpmākajās desmitgadēs un kā viens no galvenajiem virzieniem ir: daudzfunkciju mežsaimniecības un daudzfunkciju lauku mežsaimniecības tālāka attīstība un to pilnveidošana.

Ja līdz šim kā viens no galvenajiem dauzfunkciju mežsaimniecības uzdevumiem bija kvalitatīva, rezistenta, stādmateriāla un plantāciju tipa stādījumu izveide, tad patreiz uzsvars tiek likts uz kompleksu jautājuma risinājumu: iespējami īsā laikā nodrošināt vairāk ekonomiskā labuma nodrošināšanu, iegūstot vairāk produkcijas un samazinot sociālo spriedzi uz vietām, kā arī izstrādājot tehnoloģijas ar mūsdienu prasībām atbilstošas mehanizācijas izstrādi un pielietošanu (www.fao.org/forestry).

Latvijas zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai, izvērtējot zemes kadastru un piedāvājot daudzfunkciju mežsaimniecības pielietošanas tehnoloģijas, īpaši maziem, sadrumstalotiem zemes īpašumiem, iegūstot ekonomisku (jauni produkti), ekoloģisku (uzlabojot vides funkcijas) un sociālu (darba vietas, rekreācija) labumu, ir nepieciešams izstrādāt mazvērtīgo lauksaimniecības zemju ilgtspējīgas apsaimniekošanas tehnoloģijas, kas paredzētas augstvērtīgu produktu ieguvei uz atbilstošu kokaugu un citu augu stādījumu bāzes.

Izveidojot bioloģiski daudzveidīgus un ekonomiski efektīvus dažādu kokaugu un zālaugu stādījumu un sējumu modeļus koksnes un nekoksnes produktu nepārtrauktai ieguvei, piemēram, „koksne - enerģētiskā koksne”, „koksne - pārtikas izejvielas”, „koksne - biškopība”, „koksne-augsnes ielabošanas sistēma” u.c., samazināt dabisko meža ekosistēmu izmantošanas slodzi. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finasētā projekta "Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļu izstrāde " (Nr. 2010/0268/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/118) realizācijas laikā tiks ierīkoti daudzfunkciju kokaugu stādījumi un daudzgadīgo zālaugu sējumu eksperimentālie demonstrējumu objekti.

Ar iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi un veiktajiem petījumiem dažādu LVMI Silava projektu ietvaros jautājumos, kas skar dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu, iespējams iepazīties emuārā "Meža un daudzgadīgo enerģētisko kultūru apsaimniekošana lauksaimniecības zemēs".