Meklēt šajā emuārā

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļi


Latvijā racionāli netiek izmantotas ievērojamas zemju platības (~1,5 milj.ha), kas aizaug ar mazvērtīgiem kokaugiem un lakstaugiem. Līdz ar to, augstāk minētās platības netiek iesaistītas gaisa kvalitātes uzlabošanā un siltumnīcas efekta samazināšanā, palielina ugunsgrēku risku, samazina bioloģiskā daudzveidība, teritoriju ainavisko un ekoloģisko vērtību.

Šādu platību apmežošana ar monokultūrām augstvērtīgu kokmateriālu ieguvei, daļēji novērstu augstāk minētos trūkumus, bet ieguldīto līdzekļu aprite ir lēna un cikliska, tā nenodrošina ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko, ekonomisko un sociālo līdzsvaru.

Termins - daudzfunkciju mežsaimniecība (multifunctional forestry) pasaulē, tai skaitā Eiropā, raugoties no mežsaimniecības aprites cikla viedokļa, ir relatīvi jauns. Termins ir radies pagājušā gadsimta 80.-90. gados līdz ar terminu ilgtspējīga mežsaimniecība (sustainable forestry) vai ilgtspējīga lauku mežsaimniecība (sustainable agroforestry), kas nozīmē ekoloģisku, ekonomisku un sociālu vajadzību apmierināšanu gan vietējā mērogā, gan pastarpināti visā pasaulē. Šāda daudzfunkciju mežsaimniecība pēdējās desmitgadēs jau plaši ir ieviesta dažās Eiropas valstīs un tādās valstīs, kā Kanāda, ASV, Dienvidamerikas valstīs, Āfrikas valstīs, Āzijā- Ķīna, Taivāna, Koreja, Japāna. XIII Pasaules Mežu kongresā (2009. gada 18-23. oktobris, Buenosairesa) tika pieņemti galvenie virzieni pasaules mežu attīstībā turpmākajās desmitgadēs un kā viens no galvenajiem virzieniem ir: daudzfunkciju mežsaimniecības un daudzfunkciju lauku mežsaimniecības tālāka attīstība un to pilnveidošana.

Ja līdz šim kā viens no galvenajiem dauzfunkciju mežsaimniecības uzdevumiem bija kvalitatīva, rezistenta, stādmateriāla un plantāciju tipa stādījumu izveide, tad patreiz uzsvars tiek likts uz kompleksu jautājuma risinājumu: iespējami īsā laikā nodrošināt vairāk ekonomiskā labuma nodrošināšanu, iegūstot vairāk produkcijas un samazinot sociālo spriedzi uz vietām, kā arī izstrādājot tehnoloģijas ar mūsdienu prasībām atbilstošas mehanizācijas izstrādi un pielietošanu (www.fao.org/forestry).

Latvijas zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai, izvērtējot zemes kadastru un piedāvājot daudzfunkciju mežsaimniecības pielietošanas tehnoloģijas, īpaši maziem, sadrumstalotiem zemes īpašumiem, iegūstot ekonomisku (jauni produkti), ekoloģisku (uzlabojot vides funkcijas) un sociālu (darba vietas, rekreācija) labumu, ir nepieciešams izstrādāt mazvērtīgo lauksaimniecības zemju ilgtspējīgas apsaimniekošanas tehnoloģijas, kas paredzētas augstvērtīgu produktu ieguvei uz atbilstošu kokaugu un citu augu stādījumu bāzes.

Izveidojot bioloģiski daudzveidīgus un ekonomiski efektīvus dažādu kokaugu un zālaugu stādījumu un sējumu modeļus koksnes un nekoksnes produktu nepārtrauktai ieguvei, piemēram, „koksne - enerģētiskā koksne”, „koksne - pārtikas izejvielas”, „koksne - biškopība”, „koksne-augsnes ielabošanas sistēma” u.c., samazināt dabisko meža ekosistēmu izmantošanas slodzi. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finasētā projekta "Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļu izstrāde " (Nr. 2010/0268/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/118) realizācijas laikā tiks ierīkoti daudzfunkciju kokaugu stādījumi un daudzgadīgo zālaugu sējumu eksperimentālie demonstrējumu objekti.

Ar iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi un veiktajiem petījumiem dažādu LVMI Silava projektu ietvaros jautājumos, kas skar dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu, iespējams iepazīties emuārā "Meža un daudzgadīgo enerģētisko kultūru apsaimniekošana lauksaimniecības zemēs".

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru