Koku izmantošanas daudzveidība

Katrai koksnei savas nianses

(pārpublicēts no portāla www.meži.lv)

No koka būvē mājas, darina traukus un rotas, veido mēbeles un pārstrādā kurināmajā. Vienvārdsakot, kokam ir plašs pielietojums, taču katram kokam ir savs ”raksturs” jeb katrai koksnei ir savas īpašības.

Kā izrādās, katrai koksnei ir savas nianses – ir koksne, kas vislabāk iztur triecienus, tādēļ to iesaka izmantot par kātu, piemēram, cirvim, tāpat ir koksne, kas vislabāk iztur mitrumu, un koksne, no kuras labāk gatavot mucu vīnam vai trauku medum, jo tai nav ”garšas”.

Priedes koksnes ir gaiša, mīksta, vidēji blīva, mehāniski stipra, ar labi saskatāmām gadskārtām. Tā lieliski iztur temperatūras un mitruma svārstības. Priede ir labi skaldāma un viegli apstrādājam ar dažādiem griezējinstrumentiem, tāpēc to bieži izmanto mēbeļu izgatavošanā un būvniecībā.

Egles koksne ir elastīga, tādēļ to bieži izmanto liektu elementu izgatavošanā. Koksni vēl bieži izmanto celulozes rūpniecībā, zāģmateriālu ražošanā un kā malku.

Lapegles cietajai koksnei ir kādi divpadsmit krāsu toņi, tāpēc to bieži izmanto kā apdares materiālu. Šai koksnei raksturīgs izturīgums, piemēram, pirms 300 gadiem būvētas mājas tiek joprojām veiksmīgi izmantotas.

Bērzam ir gaiši dzeltena, sīksta, lokana un cieta koksne, kas diemžēl nav izturīga pret trupi. Bērzu izmanto finiera ražošanā, savukārt bērza malkai ir liela siltumietilpība.

Ozola koksne ir cieta, izturīga pret trupi gaisā, zemē un ūdenī. Ozols labi padodas liekšanai un mehāniskajai apstrādei. Ozola koksnei ir skaista krāsa, tāpēc to izmanto masīvkoka mēbelēs, kā arī grezni izskatās ozola kokgriezumi. Lai gan no ozola veidotas durvis un grīdas izmaksās salīdzinoši dārgi, tās kalpos, kā mēdz teikt, vairākus mūžus.

Oša koksnei ir labi saskatāmas gadskārtas, tā ir cieta, ļoti izturīga, viegli liecama, gluda, ar zeltainu nokrāsu. Elastīgais osis ļauj no sevis gatavot  skaistas durvis un labi noslīpētas mēbeles. Osis īpaši labi iztur triecienus, tādēļ ideāli piemērots darbarīku kātiem vai hokeja nūjām. Oša koksni grīda segumiem telpās, kur paredzēta paaugstināta slodze.

Kļavas koksne ir smaga, cieta, balta ar iesārtu vai viegli brūnganu nokrāsu. Kļavas koksnei, līdzīgi kā ozola koksnei, ir labas mehāniskās īpašības. No tās gatavo drāztos finierus mēbeļrūpniecībā, bet amatnieki izgatavo galdus, sadzīves piederumus un mūzikas instrumentus.

Liepas koksne ir viegli apstrādājam, labi noder griezumiem, koka traukiem, taras kastu un mucu gatavošanai. Liepas koksnei nav nekādas ”garšas”, tāpēc no tās var gatavot medus un sviesta muciņas. Rūpniecībā to vēl izmanto saplākšņu, sērkociņu un mūzikas instrumentu ražošanā.

Apses koksne ir balta, ar iezaļganu nokrāsu, viegla un mīksta. To izmanto papīra un celulozes rūpniecībā. No apses koksnes visbiežāk gatavo sērkociņus, jo tā nesatur sveķus un nekūp. Apses malka ir viegli skaldāma, bet ar mazu siltumspēju, toties, to dedzinot, no dūmvadiem iztīrās sodrēji.

Melnalkšņa koksne noder lietām, kam jāiztur ilgstošs slapjums – muciņām, ķipīšiem. To ir viegli apstrādāt. Koksne ir piemērota virpošanai, to bieži izmanto galdniecībā, arī finiera ražošanā.

Lai arī kādai koksnei tiek dota priekšroka, der atcerēties, ka koks ir dabiski atjaunojams, celtniecībā izturīgs un silts materiāls. Tas nodrošina vienkāršu veidu CO2 samazināšanai, jo koksnes produkti, pirmkārt, ir oglekļa krātuves, otrkārt, spēj aizvietot oglekļa ietilpīgus produktus.

Kā pagatavot kārklu klūgu slotas

 Info avots:
19.09.2011Andris Ozoliņš www.lv.lv

No kārklu klūgām sanāk masāžas slota – lielisks peramais instruments veselības atjaunošanai. Ar šo vienkāršo tautas instrumentu nekautrējas strādāt masieri, pirtnieki profesionāļi un ārstnieciska pēriena kāri amatieri.

Pagatavošana

Par izejmateriālu dziednieciskajām slotām kalpo tepat grāvmalās augošie kārkli. Klūgām jābūt maksimāli elastīgām: tās lūst, ja nav pareizi sagatavotas. Amatieriem labāk kārklus griezt pavasarī. Stabuļu vilkšanas laiks ir piemērotākais brīdis – kokos sāk staigāt sulas, pumpuri vēl nav uzbrieduši un miza viegli atlec.

Klūgas griež ar asu nazi un tūlīt nomizo. Profesionāļi to labprāt dara vēlu rudenī, kad kārkliem lapas jau nobirušas, parasti lietainā laikā vēl pirms salnām. Svarīgi ir notrāpīt brīdi, kad no jauna izaugusī koksne ir sulīga un vēl nav sākusi žūt. Rudens mizas no klūgām viegli nodabūt, saišķi pavārot ūdenī. Ņem ap metru līdz divus garas klūgas, kuras kopā ar mizu lejasdaļā nedrīkst būt tievākas par centimetru. Nomizotas tās horizontāli noliek istabas temperatūrā vairākas dienas žāvēties.

 Klūgas griež ar asu nazi un tūlīt nomizo. Profesionāļi to labprāt dara vēlu rudenī, kad kārkliem lapas jau nobirušas, parasti lietainā laikā vēl pirms salnām.

 Gatavai ideālai klūgai ir ap pieci milimetri resnākajā galā un ap trīsarpus tievākajā galā. Garumā iespējamas variācijas atkarībā no cilvēka garuma – 50 cm, 60 cm, retāk –70 cm. Klūgas sasien buntītēs pa 35 līdz 55, resnākos galus atstājot masāžas veikšanai. Tievgalī slotai izveido rokturi, nosienot ar divus līdz trīs milimetrus resnu lina, džutas vai sizala auklu. Tagad parādījusies arī augstas kvalitātes vietējā aukla no kombinētas lina un kaņepes šķiedras. Roktura garums atkarīgs no plaukstas platuma. Pārdošanai parasti gatavo saišķus ar divpadsmit centimetrus garu rokturi, kas vislabāk atbilst vidējai plaukstai. Veidojot slotu tieši sev, ņem plaukstas platumu un pieskaita vēl trīs centimetrus. Aptīšana notiek, salokot auklu tā, lai lejas galā iznāk cilpa, kas noderēs, slotu pakarot, un tin no roktura augšpuses uz leju.

Parasti masāžas slota kalpo divus trīs gadus, saudzīgi apejoties, – arī visus piecus. Profesionāļiem, kuri to izmanto diendienā, ar laiku slota nedaudz zaudē izskatu.

 Lietošana

Kārklu klūgu masāžas slotas galvenā īpatnība – tās daudzie žagari, sitoties cits pret citu, rada sarežģītas vibrācijas. Vienkāršāk to izmantot plecu – kakla joslas muskuļu sasprindzinājuma (tonusa) noņemšanai, ko izraisa sēdošs darbs un stress. Tomēr vienmēr jāatceras, ka slota ir tikai līdzeklis, nevis zāles, tāpēc reālas osteohondrozes gadījumā vispirms tomēr jāgriežas pie ārsta. Masāža notiek, sitot pa kreiso plecu ar labo roku un otrādi, turklāt tik stipri, lai justu to spēku, tomēr neciestu sāpes. Vienu sektoru var apstrādāt piecas – desmit minūtes. Ir fanātiķi, kuri to dara pusstundu...

 Vienkāršāk to izmantot plecu – kakla joslas muskuļu sasprindzinājuma (tonusa) noņemšanai, ko izraisa sēdošs darbs un stress.

 Bieži no mazkustīga dzīvesveida piepamst kājas. Laba metode tad ir papērt kāju lielus, uzlabojot tur asinsriti un ierobežojot venozo mezglu rašanos. Dara tā: izstiepj kājas uz priekšu, uzliek uz zema ķeblīša un, sākot no apakšas, ieper vienu kājas sānu, tad otru, un tad nomaina kājas. Ieteicams izmantot uzreiz divas slotiņas un strādāt ar abām rokām.

Katrs instruments ir jātīra. Koks attīrās pats, tāpēc īpaša mazgāšana tam nav nepieciešama. Tomēr, ja ir apstrādāta ķermeņa slimā vieta, slota ir jāattīra no sliktās enerģijas. Vienkāršākais veids ir to nopurināt, it kā nokratot kaut ko no rokām. Vēl labāk rīksti pamērcēt tekošā ūdenī, ļaut, lai tas notek, ar roku notraukt palikušo un tad nopurināt, enerģētiski attīrot. Pēc lietošanas slotu iekar ēnainā sausā vietā.
Ko stāsta un māca citi projekti
 BIOPROS