Meklēt šajā emuārā

ceturtdiena, 2019. gada 15. augusts

Bioekonomika un aprites bioekonomika.

Nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli "paņemt, uztaisīt, izmest". Daudzi dabas resursi ir ierobežoti, un ir jāatrod veids, kā tos izmantot no vides un ekonomikas viedokļa ilgtspējīgi. Izmantot esošos resursus labākajā iespējamajā veidā ir arī uzņēmumu ekonomiskajās interesēs.
Aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību. Šis modelis var palīdzēt radīt drošas darbvietas Eiropā, veicināt inovācijas, kas sniedz konkurences priekšrocības, un nodrošināt tādu cilvēku un vides aizsardzības līmeni, ar ko Eiropa var lepoties. Tas arī var nodrošināt patērētājus ar ilgāk lietojamiem un inovatīviem produktiem, kas palīdz ietaupīt naudu un uzlabot dzīves kvalitāti.
https://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6204_lv.htm

trešdiena, 2019. gada 14. augusts

Skumja ziņa - Mūžībā aizgājusi mūsu pirmā agromežsaimniecības projekta pētniece Biruta Jansone.

1983. gadā ieguvusi lauksaimniecības zinātņu doktora grādu (Dr.agr.) un iecelta par Zemkopības institūta lopbarības kultūru nodaļas vadītāju. No 1990. gada bijusi vadošā pētniece, lopbarības tauriņziežu selekcionāre. Institūtā strādājusi līdz 2016.gadam. In memorium. Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.

pirmdiena, 2019. gada 12. augusts

Bioekonomikas nozīme

http://zm.gov.lv/en/presei/kaspars-gerhards-development-of-bioeconomics-requires-an-appropriate-e?id=10259
Kaspars Gerhards, the Minister: “A sustainable bioeconomics is based on knowledge, a successful development of a product and its advancement on the market. Just as important is the development of a supporting innovation environment, particularly in rural areas. We must promote an understanding what bioeconomics can contribute to the environment and national economy, as well as a good quality continuing education, adjusted to the needs of bioeconomics sectors, must also be offered.”

ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris

citāts no "Informatīvais ziņojums Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030"


Mežsaimniecība
Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES (aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs reizes.1 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas, u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē.
Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves apjomu par 6–8 milj. m3, jo ir lieli “uzkrājumi” jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās.
Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu mazināšanu (Kioto protokols2, Parīzes nolīgums3), meža apsaimniekošanai tiek noteikts konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību. Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas priekšlikums4). Plānots, ka pirmais references līmeņa sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu 2020.–2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts, būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa noturēšana līdz 2030. gadam.
Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību, izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās (vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības.
Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.
1 Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, 8. lpp.
4 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām
citāts no
tap.mk.gov.lv/doc/2017_12/ZMZin_071217_VSS831.2014.docx

trešdiena, 2018. gada 3. oktobris

Par digestātu un mēslošanu

http://www.vaad.gov.lv/21/section.aspx/7208
Valsts augu aizsardzības dienests, atbildot uz iedzīvotāju sūdzībām par kūtsmēslu un digestāta (fermentācijas atlieku) izkliedi bez iestrādes augsnē un ar to saistītajām smakām, vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumiem Nr.834  „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” šķidros kūtsmēslus, fermentācijas atliekas un vircu neiestrādā, ja tos lieto kā papildmēslojumu. (Papildmēslojums ir mēslošanas līdzekļu izkliede pa augošiem augiem). Līdz ar to šķidrmēslus, vircu un digestātu drīkst neiestrādāt augsnē, ja tos izmanto visa veida zālāju, ziemāju un ilggadīgo stādījumu papildmēslošanai jeb virsmēslošanai.

Izmantojot visa veida kūtsmēslus un digestātu pamatmēslojumā, t.i. pirms kultūraugu sējas vai stādīšanas, šķidrmēsli un virca augsnē jāiestrādā 12 stundu laikā pēc izkliedēšanas, digestāts un pakaišu kūtsmēsli - 24 stundu laikā.